Vakar atkal pa ilgiem laikiem ielogojos latvju Facebook kopijā, kuru še dēvē par Draugiem.lv.Pirmkātr jau pats nosaukums ir melīgs, Draugiem.Manā izpratnē draugi ir tie ar kuriem tu dalies gan priekos , gan bēdās, bet tur tā nav! Kāpēc?
Tapēc ka tu no drauga neprasīsi samaksu par padomu, palīdzību, galu galā par draudzību, bet tur tā nav! Kāpēc?
Tāpēc ka tur par katru sūdu, atvainojos, Draugi, plēš sīku, bet tomēr samaksu. Kas tas par sviestu? Atverit acis jūs izmanto, kā tādus aunus...Bēēē...
sestdiena, 2012. gada 29. decembris
otrdiena, 2012. gada 6. novembris
Viela pārdomām.
Raksts ir pārpublicēts no TVNET.
Paldies Otto Ozolam.
Paldies Otto Ozolam.
«Jūrmalgeitas» princips darbojas arī pašreizējā koalīcijā.
«Vienotības» politiķi un viņu atbalstītāji rauc degunu, kad viņus
salīdzina ar «Latvijas ceļu» un Tautas partiju. Tomēr drīz vien lielākā
Andra Šķēles un Valda Dombrovska atšķirība būs tā, ka pēdējam vēl nav
bārdas.
Pagājušā gadsimta nogalē krīzes situācijā sākot vadīt
valsti, Andris Šķēle drastiski sakārtoja valsts budžetu un tika pie
Latvijas glābēja titula. Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis
līdzīgā situācijā izdarīja to pašu. Tomēr, laikam ritot, Šķēles
reputāciju krietni pabojāja viņa savādā kadru atlases loģika. 2006. gadā
atklātībā nonāca noklausīta telefonsaruna, kurā Šķēle rosināja par
Jūrmalas mēra vietnieku izvēlēties «lielāko kretīnu». Toreiz sabiedrību
vairāk pārsteidza augsta politiķa brutālais cinisms, bet priekšlikuma
loģika īpaši netika apspriesta. Izrādās, tāda bija. Vēl trakāk - šo viņa
politisko ekvilibristiku šobrīd jau ar daudz lielāku vērienu izmanto
«tiesiskuma koalīcija».
Protams, tā būtu milzīga nekaunība un netaisnība teikt, ka minētais vadītāju atlases princips būtu attiecināms uz Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Jāšaubās, vai «Vienotības» politiķi pagājušajā gadā apzinājās, cik viņiem būs izdevīgs pašreizējais valsts prezidents. Nu jāsaka, ka viņš ir pilnā mērā attaisnojis «Vienotības» saldākos sapņus un cerības. Šķēles loģika, ieceļot augstos amatos dažādu kalibru «kretīnus», varētu būt vienkārša - kamēr viņi regulāri savāra kārtējo muļķīgo skandālu, sabiedrība uztraucas un aktīvi «cepas», tikmēr īstie darboņi klusi sakārto sev nepieciešamās shēmas. Perfekts «dūmu aizsegs» politiskajām kombinācijām.
Kā Bērziņš kļuva izdevīgs «tiesiskuma koalīcijai»?
Valsts prezidents Andris Bērziņš izrādījies īsts meistars sabiedrības uzmanības novēršanā. Jau kopš ievēlēšanas Bērziņš mēģina pārliecināt cilvēkus, ka viņa Latvijas apstākļiem astronomiskā pensija ir nopelnīta godīgā un grūtā darbā. Tas samulsinājis citus pensionārus, jo izrādās, ka viņu darbs ir bijis daudzas reizes mazāk grūts vai godīgs. Piemēram, pensionēts ārsts, kurš glābis un ārstējis neskaitāmus cilvēkus, nav pelnījis kaut vai nieka trešo daļu no pensionāra Andra Bērziņa godīgās pensijas. Izcilus, pensionētus skolotājus, kuri devuši lielisku izglītību simtiem bērnu, labāk nepieminēt.
Vēl Bērziņš krietni samulsinājis lauku tūrisma pārstāvjus. Godīgā, sekmīgā baņķiera Andra Bērziņa radinieki pamanījušies tikt pie Lauku atbalsta dienesta gandrīz 180 tūkstošiem latu. Bet bizness šoreiz nav sekmējies. Kaut kā nav sanācis. Nauda ir iztērēta, ieguldīta ar vērienu, bet tūristi spītīgi izvairījušies no viņu «aktīvās atpūtas kompleksa». Tas bija ļoti interesants stāsts, Latvijā un pārējā galaktikā visi tam, protams, ticēja. Jo tā būtu milzu nekaunība apšaubīt godavīra teikto. Bērziņš nekad un nekādos apstākļos neatļautos tādu cūcību kā uzskatīt cilvēkus par pēdējiem muļķiem, kuriem var melot, acīs skatoties.
Ķeroties pie saviem tiešajiem valsts prezidenta pienākumiem, Bērziņam arī ik pa brīdim gadījās lielāki un mazāki misēkļi - gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Sākot ar savādo uzvedību valdības veidošanas laikā, svārstīšanos referenduma laikā, valstu nosaukumu sajaukšanu, uzņemot augstus viesus, un kļūmju saraksts ar to vēl nav galā. Par to tik bieži rakstīts, ka cilvēki jau sāka pārstāt brīnīties. Cik ilgi var uztraukties - kā ir, tā ir. Pēdējā laikā tas mazliet bija apnicis pat pašam Bērziņam, TV raidījumā «Nekā personīga» nīgri izmetot frāzi par «tantēm», kas viņam nemitīgi jautā par to pensiju.
Valsts prezidents godīgi atzīst - mums nav skaidra saprašana
Situācija kļuva bīstama «tiesiskuma koalīcijai». Ja Bērziņš pārtrauktu kairināt sabiedrības uzmanības nervus, tad cilvēki sāktu pievērst nevajadzīgi lielu uzmanību «Vienotībai» un pārējām varas partijām. Pēdējā mirklī Bērziņš tomēr pratās un izspēlēja kārtējo stiķi. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka netic nabadzībai Latvijā. Prezidents spītīgi paziņoja, ka netic ne žurnālistu, ne starptautisko institūciju, tai skaitā Eiropas Savienības skrupulozajiem pētījumiem. Vēl vairāk, Bērziņš paziņoja, ka mums vispār ar saprašanu nav kārtībā. TV3 raidījumam «Nekā personīga» viņš teica: «Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.»
Pavadījis vairāk nekā gadu prezidenta amatā, vēl pirms tam ilgus gadus esot cieši saistīts ar augstāko politisko eliti, viņš vaļsirdīgi atzīst patieso situāciju valstī ar iedzīvotāju labklājības statistiku: «Nu tas mums ir jāizdara, savādāk mēs īsti... Mēs nevaram. Mēs plānojam pilnīgi nu griestos to lietu.» Protams, tāda runāšana satrieca visādi citādi apbrīnojami pacietīgos un pieklājīgos Latvijas pilsoņus. Prezidenta teiktais izraisīja milzīgu sašutuma vētru dažādos interneta sociālajos tīklos. Daudzi pievienojās aicinājumam padzīt Bērziņu no amata. Tikai…
Saskaņā ar Satversmes 51. pantu to var izdarīt vienīgi Saeimas deputāti. Likuma noteiktā kārtība ir šāda: «Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts prezidentu.» Tātad to nevar izdarīt pat valdošā koalīcija, pat ja to gribētu. Bet jāšaubās, vai viņiem tas būtu izdevīgi. Tādā gadījumā pazustu tik izdevīgais «dūmu aizsegs», aiz kura slēpjoties var nodarboties ar tām pašām bēdīgi slavenajām Tautas partijas iecienītajām mahinācijām ar valsts līdzekļiem.
Šogad valdošā koalīcija ir atgriezusies pie ciniskās vēlētāju uzpirkšanas prakses, kas taupības gados bija uz īsu brīdi ierobežota. LTV raidījums «De facto» ziņo, ka šā gada budžetā koalīcija atkal ieplānojusi lieku miljonu, ko partijas brālīgi sadalīs dažādiem saviem vēlētājiem tīkamiem projektiem. Būtībā deputāti par valsts budžeta līdzekļiem pirks vēlētāju atbalstu, tēlos labos Ziemassvētku vecīšus par svešu naudu. Protams, «De facto» aptaujātie deputāti noliedz šādu vienošanos, bet visas pazīmes liecina, ka tā tomēr plānots darīt. Kad bija runa par atbalstu demogrāfijai, tad «Vienotība» stāvēja kā mūris par «budžeta disciplīnas rāmi». Bet tagad pēkšņi šis rāmis kā uz burvju mājienu tapis atvērts dažādiem deputātu ierosinājumiem. Pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un vēlētāju sirdis kaut kā jāsasilda. Kāpēc gan to neizdarīt uz valsts budžeta rēķina? Tas ir - uz visu nodokļu maksātāju rēķina.
Aicinājumi «cirst» un īsta izciršana
Protams, šādā rīcība kādam varētu likties neglīta. Tomēr prezidents Andris Bērziņš kārtējo reizi ir krietni izlīdzējis, novēršot pārlieku sabiedrības uzmanību no valdošo partiju apšaubāmas rīcības. «Tiesiskuma» koalīcija nekautrējoties izmanto Andra Šķēles un Tautas partijas «gaišākās» idejas. Tā nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad «Vienotība» burtiski atkārto Tautas partijas politiskās ekvilibristikas negodīgos trikus. Šobrīd daži žurnālisti rauc degunu, ka atsevišķos izdevumos aizdomīgi bieži parādījušās saldas intervijas ar pieredzējušo politiķi Andri Ameriku. No ekspertu īsas atmiņas ir pagaisis cits «neparasts» gadījums, kad tieši pirms pagājušā gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām pavisam «nejauši» uz žurnāla «Pastaiga» septembra numura vāka nonāca «Vienotības» līderes Solivitas Āboltiņas foto. Tikpat savādā kārtā žurnāls reklamējās par valstij piederošās Hipotēku bankas grupas dalībnieka «Hipo Fondi» naudu. Būtībā tas bija mazliet modificēts bēdīgi slavenās «pozitīvisma kampaņas» recidīvs. Tikai «Vienotība» nav sariebusi «kvaukšķiem» no «gaišajiem» medijiem, tādēļ liela brēka neizcēlās.
Tāpēc tauta sociālajos tīklos var līdz aizsmakumam saukt «cērt Bērziņu», tikmēr politiskā elite turpinās darīt to, ko darījuši vienmēr, - nekautrējoties «izcirtīs» nabaga naivos vēlētājus un pie reizes demokrātiju arī. Vai kāds var tam beidzot pielikt treknu punktu? Var. Kādas lielas partijas biedriem jau vistuvākajā laikā būs iespēja atklāti izrunāt ar saviem līderiem - vai patiešām tas ir pareizais virziens, kurā iet? Tautas partija īsi pirms sava norieta to nespēja, kongresā Dailes teātrī tālāk par dārdošām ovācijām līderim netika.
Protams, tā būtu milzīga nekaunība un netaisnība teikt, ka minētais vadītāju atlases princips būtu attiecināms uz Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Jāšaubās, vai «Vienotības» politiķi pagājušajā gadā apzinājās, cik viņiem būs izdevīgs pašreizējais valsts prezidents. Nu jāsaka, ka viņš ir pilnā mērā attaisnojis «Vienotības» saldākos sapņus un cerības. Šķēles loģika, ieceļot augstos amatos dažādu kalibru «kretīnus», varētu būt vienkārša - kamēr viņi regulāri savāra kārtējo muļķīgo skandālu, sabiedrība uztraucas un aktīvi «cepas», tikmēr īstie darboņi klusi sakārto sev nepieciešamās shēmas. Perfekts «dūmu aizsegs» politiskajām kombinācijām.
Kā Bērziņš kļuva izdevīgs «tiesiskuma koalīcijai»?
Valsts prezidents Andris Bērziņš izrādījies īsts meistars sabiedrības uzmanības novēršanā. Jau kopš ievēlēšanas Bērziņš mēģina pārliecināt cilvēkus, ka viņa Latvijas apstākļiem astronomiskā pensija ir nopelnīta godīgā un grūtā darbā. Tas samulsinājis citus pensionārus, jo izrādās, ka viņu darbs ir bijis daudzas reizes mazāk grūts vai godīgs. Piemēram, pensionēts ārsts, kurš glābis un ārstējis neskaitāmus cilvēkus, nav pelnījis kaut vai nieka trešo daļu no pensionāra Andra Bērziņa godīgās pensijas. Izcilus, pensionētus skolotājus, kuri devuši lielisku izglītību simtiem bērnu, labāk nepieminēt.
Vēl Bērziņš krietni samulsinājis lauku tūrisma pārstāvjus. Godīgā, sekmīgā baņķiera Andra Bērziņa radinieki pamanījušies tikt pie Lauku atbalsta dienesta gandrīz 180 tūkstošiem latu. Bet bizness šoreiz nav sekmējies. Kaut kā nav sanācis. Nauda ir iztērēta, ieguldīta ar vērienu, bet tūristi spītīgi izvairījušies no viņu «aktīvās atpūtas kompleksa». Tas bija ļoti interesants stāsts, Latvijā un pārējā galaktikā visi tam, protams, ticēja. Jo tā būtu milzu nekaunība apšaubīt godavīra teikto. Bērziņš nekad un nekādos apstākļos neatļautos tādu cūcību kā uzskatīt cilvēkus par pēdējiem muļķiem, kuriem var melot, acīs skatoties.
Ķeroties pie saviem tiešajiem valsts prezidenta pienākumiem, Bērziņam arī ik pa brīdim gadījās lielāki un mazāki misēkļi - gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Sākot ar savādo uzvedību valdības veidošanas laikā, svārstīšanos referenduma laikā, valstu nosaukumu sajaukšanu, uzņemot augstus viesus, un kļūmju saraksts ar to vēl nav galā. Par to tik bieži rakstīts, ka cilvēki jau sāka pārstāt brīnīties. Cik ilgi var uztraukties - kā ir, tā ir. Pēdējā laikā tas mazliet bija apnicis pat pašam Bērziņam, TV raidījumā «Nekā personīga» nīgri izmetot frāzi par «tantēm», kas viņam nemitīgi jautā par to pensiju.
Valsts prezidents godīgi atzīst - mums nav skaidra saprašana
Situācija kļuva bīstama «tiesiskuma koalīcijai». Ja Bērziņš pārtrauktu kairināt sabiedrības uzmanības nervus, tad cilvēki sāktu pievērst nevajadzīgi lielu uzmanību «Vienotībai» un pārējām varas partijām. Pēdējā mirklī Bērziņš tomēr pratās un izspēlēja kārtējo stiķi. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka netic nabadzībai Latvijā. Prezidents spītīgi paziņoja, ka netic ne žurnālistu, ne starptautisko institūciju, tai skaitā Eiropas Savienības skrupulozajiem pētījumiem. Vēl vairāk, Bērziņš paziņoja, ka mums vispār ar saprašanu nav kārtībā. TV3 raidījumam «Nekā personīga» viņš teica: «Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.»
Pavadījis vairāk nekā gadu prezidenta amatā, vēl pirms tam ilgus gadus esot cieši saistīts ar augstāko politisko eliti, viņš vaļsirdīgi atzīst patieso situāciju valstī ar iedzīvotāju labklājības statistiku: «Nu tas mums ir jāizdara, savādāk mēs īsti... Mēs nevaram. Mēs plānojam pilnīgi nu griestos to lietu.» Protams, tāda runāšana satrieca visādi citādi apbrīnojami pacietīgos un pieklājīgos Latvijas pilsoņus. Prezidenta teiktais izraisīja milzīgu sašutuma vētru dažādos interneta sociālajos tīklos. Daudzi pievienojās aicinājumam padzīt Bērziņu no amata. Tikai…
Saskaņā ar Satversmes 51. pantu to var izdarīt vienīgi Saeimas deputāti. Likuma noteiktā kārtība ir šāda: «Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts prezidentu.» Tātad to nevar izdarīt pat valdošā koalīcija, pat ja to gribētu. Bet jāšaubās, vai viņiem tas būtu izdevīgi. Tādā gadījumā pazustu tik izdevīgais «dūmu aizsegs», aiz kura slēpjoties var nodarboties ar tām pašām bēdīgi slavenajām Tautas partijas iecienītajām mahinācijām ar valsts līdzekļiem.
Šogad valdošā koalīcija ir atgriezusies pie ciniskās vēlētāju uzpirkšanas prakses, kas taupības gados bija uz īsu brīdi ierobežota. LTV raidījums «De facto» ziņo, ka šā gada budžetā koalīcija atkal ieplānojusi lieku miljonu, ko partijas brālīgi sadalīs dažādiem saviem vēlētājiem tīkamiem projektiem. Būtībā deputāti par valsts budžeta līdzekļiem pirks vēlētāju atbalstu, tēlos labos Ziemassvētku vecīšus par svešu naudu. Protams, «De facto» aptaujātie deputāti noliedz šādu vienošanos, bet visas pazīmes liecina, ka tā tomēr plānots darīt. Kad bija runa par atbalstu demogrāfijai, tad «Vienotība» stāvēja kā mūris par «budžeta disciplīnas rāmi». Bet tagad pēkšņi šis rāmis kā uz burvju mājienu tapis atvērts dažādiem deputātu ierosinājumiem. Pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un vēlētāju sirdis kaut kā jāsasilda. Kāpēc gan to neizdarīt uz valsts budžeta rēķina? Tas ir - uz visu nodokļu maksātāju rēķina.
Aicinājumi «cirst» un īsta izciršana
Protams, šādā rīcība kādam varētu likties neglīta. Tomēr prezidents Andris Bērziņš kārtējo reizi ir krietni izlīdzējis, novēršot pārlieku sabiedrības uzmanību no valdošo partiju apšaubāmas rīcības. «Tiesiskuma» koalīcija nekautrējoties izmanto Andra Šķēles un Tautas partijas «gaišākās» idejas. Tā nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad «Vienotība» burtiski atkārto Tautas partijas politiskās ekvilibristikas negodīgos trikus. Šobrīd daži žurnālisti rauc degunu, ka atsevišķos izdevumos aizdomīgi bieži parādījušās saldas intervijas ar pieredzējušo politiķi Andri Ameriku. No ekspertu īsas atmiņas ir pagaisis cits «neparasts» gadījums, kad tieši pirms pagājušā gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām pavisam «nejauši» uz žurnāla «Pastaiga» septembra numura vāka nonāca «Vienotības» līderes Solivitas Āboltiņas foto. Tikpat savādā kārtā žurnāls reklamējās par valstij piederošās Hipotēku bankas grupas dalībnieka «Hipo Fondi» naudu. Būtībā tas bija mazliet modificēts bēdīgi slavenās «pozitīvisma kampaņas» recidīvs. Tikai «Vienotība» nav sariebusi «kvaukšķiem» no «gaišajiem» medijiem, tādēļ liela brēka neizcēlās.
Tāpēc tauta sociālajos tīklos var līdz aizsmakumam saukt «cērt Bērziņu», tikmēr politiskā elite turpinās darīt to, ko darījuši vienmēr, - nekautrējoties «izcirtīs» nabaga naivos vēlētājus un pie reizes demokrātiju arī. Vai kāds var tam beidzot pielikt treknu punktu? Var. Kādas lielas partijas biedriem jau vistuvākajā laikā būs iespēja atklāti izrunāt ar saviem līderiem - vai patiešām tas ir pareizais virziens, kurā iet? Tautas partija īsi pirms sava norieta to nespēja, kongresā Dailes teātrī tālāk par dārdošām ovācijām līderim netika.
piektdiena, 2012. gada 14. septembris
Svarīgi atcerēties pirms izdarīt izvēli
Raksts ir pārpublicēts no TVNET.
Vai Dombrovskis ir tāds kapteinis kā bija Sandis Ozoliņš?
Pasaules hokeja lielvalstī Latvijā nevienam nav jāpaskaidro, cik svarīgs ir labs kapteinis jebkurai komandai. Viņam ir jābūt spēcīgam līderim, tādam, kas spēj saliedēt komandu dzelzs dūrē, iedvesmot to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei. Pat ja komandā ir vairākas spēcīgas individuālās zvaigznes, bez pārliecinoša kapteiņa komandai nav lielu cerību. Rīgas «Dinamo» bija tāds kapteinis – Sandis Ozoliņš. Vai Latvijas valdības komandai tāds ir? Vai Dombrovskis ir spēcīgs, visus vienojošs līderis, kurš iedvesmo komandu, spēj saliedēt to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei? Tāds, kurš stāv un krīt par katru komandas biedru? Kurš saredz un spēj izraut uzvaru pat šķietami bezcerīgās situācijās? Vai Dombrovskis ir dinamisks motors valdības komandai valstij izšķirīgā brīdī? Nē. Nav.
Salīdzinājums ar hokeja komandas kapteini ir tēlains un emocionāls. Tādēļ labāk būtu apskatīties uz aukstiem un precīziem faktiem. Skaļajos strīdos par Augstākās izglītības reformu ministrs Roberts Ķīlis dusmīgi aizrādīja – mēs par šo problēmu runājam jau kopš 2009. gada. Tātad problēma ir skaidri apzināta jau vismaz trīs gadus, bet kaut kādi mēģinājumi to atrisināt notiek tikai šobrīd! Runa ir par valsts nākotnei izšķirīgu un svarīgu reformu. Tieši tāpat tas ir jautājums par milzīgu naudas summu racionālu, saprātīgu izlietojumu. Trīs garus gadus bijusi bezatbildīga vilcināšanās. Un pat tagad, kad Ķīlis spītīgi mēģina panākt kaut kādu risinājumu, «Vienotības» vadība aicina turpināt «veidot dialogu», kas būtībā nozīmē – turpināt pļāpāt un nerīkoties. Nav šaubu, ka nopietnas reformas jāveic, uzmanīgi konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, speciālistiem. Bet nevar to darīt bezgalīgi, faktiski ar smalko terminu «dialogs ar sabiedrību» noslēpjot politisko neizlēmību un kūtrumu.
«Vienotības» neizlēmības bezgalīgais stāsts
Drausmīgs apliecinājums reformu bezcerīgi lēnajam tempam ir kāds ļoti precīzs fakts. Ir vērts izlasīt tūlīt sekojošās rindas, jo tās ir baisa liecība par Dombrovska kā valdības vadītāja «dinamismu»: «Pašlaik Latvijā ir sešdesmit augstskolu, sešas no tām ir universitātes. Latvija lepojas arī ar lielāko studentu īpatsvaru Eiropā un otro lielāko pasaulē. Taču rezultāti ir neiepriecinoši — zinātņu doktoru skaits ir salīdzinoši mazs, tāpat publikāciju starptautiski recenzējamos izdevumos un reģistrēto patentu skaits ir pieticīgs. Studiju programmas augstskolās dublējas, trūkst kvalificētu pasniedzēju. Valsts un privātais finansējums mēdz pārklāties — līdzās budžeta grupām augstskolas spiestas piedāvāt maksas studijas. (..) Premjerministrs Valdis Dombrovskis jau ir uzdevis izglītības ministram un ekonomikas ministram izstrādāt kopā ar izglītības speciālistiem piedāvājumu strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Kaut arī viedokļi par to īstenošanu ir dažādi, cerīga šķiet gan akadēmisko aprindu pārstāvju, gan valdības vienprātība, ka reformas tiešām ir nepieciešamas.»
Cerīga vienprātība reformu nepieciešamībai .... ?! Cerība ir muļķu pēdējais mierinājums. Diemžēl to jāsaka šo rindu autoram Aivaram Ozoliņam, kurš laikraksta «Dienas» slejās to rakstīja precīzi pirms trīs gadiem – 2009. gada 16. septembrī! (1) Šodien – 2012. gada septembrī reformas joprojām nav notikušas, bet Dombrovska «Vienotība» pamāca Ķīli, lai viņš turpina diskutēt par to, kas ir skaidrs jau sen un izdiskutēts desmitiem reižu. Cik gadi vēl jādiskutē, lai kaut kas beidzot tiktu reformēts?
Miljonu vērtas izgāšanās, izgāšanās un vēlreiz izgāšanās
Līdzīga nepatīkama liecība par nespēju vadīt valdības darbu ir Dombrovska faktiskā izgāšanās ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.–2020.gadam. Politiski tā izstrāde bija tieši premjera Dombrovska atbildība. Šobrīd to par neveiksmīgu ir atzinuši virkne nopietnu ekspertu, kurus nevar saukt par destruktīviem opozīcijas klaigātājiem. Plānu ir kritizējuši pat tādi uzmanīgi un korekti speciālisti kā «Ir» apskatnieks Pauls Raudseps (2), «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris (3), ekonomists Gatis Kokins (4), biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa (5). Par politiķu, tātad Dombrovska cilvēku, neveiksmīgo ieguldījumu runā pat sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda, kura pati aktīvi piedalījusies NAP vadības grupā. Valsts attīstībai tik būtiska dokumenta izstrāde, par kuru atbildība jāuzņemas Dombrovskim, ir izrādījusies bāla un nepārliecinoša. Tā ir ļoti slikta ziņa Latvijas nākotnei, jo runa ir burtiski par miljardu investīciju gudru pārdali. Diemžēl jāatzīst, ka tas nav pirmais un vienīgais gadījums, kad «Vienotība» ir rīkojusies ar valsts līdzekļiem, labākajā gadījumā nemākulīgi, sliktākajā – noziedzīgi.
Dombrovskim kā abu pēdējo valdību vadītājam ir jāuzņemas politiska atbildība par vismaz diviem skandaloziem un dārgiem projektiem. Pirmais ir bēdīgi slavenais «radaru» līgums. Šobrīd jau ir atzīts, ka «Vienotības» ministru ciešā pārraudzībā noslēgtais līgums neapdomīgi (?) parakstīts, neievērojot valsts intereses. Sekas – pamatīgas, miljonu vērtas problēmas. Otrs, vēl skandalozāks un valstij daudz dārgāks ir neveiksmīgais «vilcienu» līgums. Arī par to atbildības ķēde noslēdzas tieši pie Valda Dombrovska. Gada pirmajā pusē, kad valdība beidzot aptvēra milzīgos riskus, situāciju atrisināt tika aicināts «Vienotības» biedrs Aigars Štokenbergs. Par spīti kritiķu aizrādījumiem, ka viņš nevarētu būt labākais problēmu risinātājs, «Vienotības» elite to ignorēja. Šobrīd, kā ziņo portāls Pietiek.com, Latvijas pozīcijas ir tuvu katastrofai. Spāņi draud jau 2. oktobrī iesūdzēt Latviju Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur mums jau ir īpaši rūgta pieredze un līdz šim neviens process nav uzvarēts.(6) Arī Štokenberga rīcība tiek raksturota kā savāda un nenopietna. Protams, jāņem vērā, ka tās pagaidām ir neoficiālas ziņas un balstās uz pretējās puses liecībām. Jebkurā gadījumā ir jāsecina, ka Dombrovska vadītā valdība ir tik slikti pārraudzījusi kārtējo miljonu vērto konkursu, valsts kārtējo reizi ir uzkāpusi uz ļoti «plāna ledus».
Gļēvums un cinisms ideālu vietā
Minētie gadījumi ir tikai daži, ļoti skandalozi gadījumi par astronomiskām summām un neaprēķināmu risku valsts nākotnei. Tikpat bīstami ir kaut kas cits – dubultmorāle un vēlētāju krāpšana. «Vienotība» un Dombrovskis izsenis ir skaļi deklarējuši savu godīgumu, atbildību un uzticību tiesiskuma ideāliem. Tā vietā Dombrovskis un viņa partijas vadība ir mierīgi noskatījušies, kā viņu «kasieris» Edgars Jaunups burtiski pumpē simtiem tūkstošu no valsts uzņēmumu kasēm. «Vienotība» ne tikai nespēja sistēmiski novērst šādu iespēju, bet ciniski turpināja pašu kritizēto «veco» partiju praksi. Līdzīgi ar bēdīgi slaveno «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa gadījumu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kaut gan lielākā daļa partijas biedru labi apzinājās Zaķa apšaubāmo reputāciju. Nopietniem korupcijas pētniekiem, un tādu «Vienotībā» netrūkst, ir labi saprotams ko nozīmē lielas skaidras naudas uzkrājumu summas ietekmīga politiķa deklarācijā. Tādēļ krāpšanās ar PVN Zaķa automašīnas gadījumā bija drīzāk likumsakarība, nevis neveikls, atsevišķs gadījums.
«Vienotības» vadošie politiķi to visu izvēlējās ignorēt un ļāva Zaķim
palikt ietekmīgajā frakcijas vadītāja amatā līdz pat nākamajām
vēlēšanām. «Vienotība» skaļi lielījās, ka panākusi atklātos balsojumus
Saeimā. Tomēr šī principialitāte beidzās precīzi tajā brīdi, kad viņiem
pajautāja – kuri «Vienotības» deputāti balsojuši par Zaķa saudzēšanu. Tā
bija robeža, kur viņu godīgums un drosme pazuda. Grūti aprēķināt, cik
valstij izmaksās kārtējā vilšanās, kad aiz skaistiem lozungiem kārtējo
reizi izrādījušās politiskās mahinācijas un vēlētāju mānīšana. Par to
lielā mērā atbildība ir jāuzņemas arī «Vienotības» līderim Dombrovskim.
«Ļauno spēku» regulārās uzvaras pār Dombrovski
Protams, var kārtējo reizi norādīt, ka «Vienotības» un Dombrovska kritika ir «ļauno spēku» sazvērestība. Bet vai patiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka iepūtuši miglu labā Dombrovska acīs katru reizi, kad bija izlēmīgi jāuzrauga miljonus vērti līgumi, valsts nākotnei tik svarīgais NAP? Vai tiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka spēj noraut rokas bremzi valstij tik svarīgām reformām? Varbūt patiešām kaut kas nav īsti kārtībā ar Dombrovski un viņa tuvāko loku?
Šobrīd ir skaidrs, ka pašreizējā valdība ar Dombrovski ir labākā izvēle no citām, maigi izsakoties, ne tik labām. Bet vai tas dod tiesības ignorēt ļoti smagas, savādas problēmas un kļūdas? Dažādu ekonomisko un politisko kataklizmu dēļ Latvija ir zaudējusi, pēc dažādiem aprēķiniem, 10 – 20 % savu cilvēkresursu. Šobrīd Eiropa ir milzīgu pārmaiņu priekšā, pasaules ekonomiskā un politiskā situācija ir ļoti nestabila. Ekonomisti, demogrāfi un citi speciālisti norāda, ka valsts un nācijas nākotnei izšķirīgām reformām laika palicis kritiski maz. Vai šādā situācijā mēs varam turpināt darboties neizlēmīgi, apšaubāmi? Dinamisku reformu vietā izvēloties apšaubāmas reālpolitikas diktētu «rokas bremzes» neizlēmību?
Šobrīd ir skaidrs, ka neviens nopietni nešūpos ne valdību, ne tās vadītāja Valda Dombrovska krēslu. Tomēr tieši «Vienotības» biedriem gaidāmajā kongresā vajadzētu nopietni un drosmīgi izvērtēt situāciju. Ir vērts atrast atbildi uz jautājumu – kas īsti nav kārtībā ar Dombrovski vai partijas augstāko politisko vadību. Valstij ir vajadzīgs komandas kapteinis, nevis grāmatvedis, kurš aiz cipariem nespēj saredzēt mežu. Piedevām pat šie cipari nav izcili spoži – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka Latvijā joprojām tērē vairāk, nekā nopelna.(7) Arī aizbraucēju skaits šogad ir krietnas mazpilsētas lielumā.
Avoti:
1. «Diena», Aivars Ozoliņš: Paraugpiedāvājums http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/aivars-ozolins-paraugpiedavajums-688068
2. «Ir». Pauls Raudseps: Izplūst un apaug http://www.ir.lv/2012/8/22/izplust-un-apaug
3. «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris: NAP ir skaisti uzrakstīts, bet nekalpos valsts attīstībai http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435565-nap_ir_skaisti_uzrakstits_bet_nekalpos_valsts_attistibai
4. Ekonomists Gatis Kokins: Nacionālās Attīstības Plāns un tā iespējamie uzlabojumi http://gatis.kokins.com/weblog/2012/09/nap.html
5. «Politika.lv» Madara Peipiņa biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja: Tie paši vēži, tikai «zaļākā» maisiņā? http://politika.lv/article/replika-tie-pasi-vezi-tikai-zalaka-maisina
6. «Pietiek»: Spāņi gatavi tiesāties par vilcieniem, Latvijai priekšā kārtējā prāva Stokholmā http://www.pietiek.com/raksti/spani_gatavi_tiesaties_par_vilcieniem,_latvijai_prieksa_karteja_prava_stokholma
7. TVNET. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ozoliņš: Latvija vairāk tērē nekā nopelna http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435869-latvija_tere_vairak_neka_nopelna
Turpinoties kaislībām ap diviem Reformu partijas ministriem,
nevilšus atklājas kāds nepatīkams fakts par pašu valdības vadītāju Valdi
Dombrovski. Uzmanīgi pārskatot «Vienotības» un viņu «lokomotīves»
sasniegumus, atklājas ļoti mulsinoša aina – nomuļļātas, kavētas
reformas, skandalozi desmitiem miljonu vērti līgumi, slikti pārraudzīti
valstij svarīgi plāni un vēlētāju krāpšana. Izvairoties par to runāt,
izliekoties nemanām problēmas – pat kvēlākie «Vienotības» aizstāvji un
biedri izdara lāča pakalpojumu ne tikai paši sev, bet visai valstij.
Jāatzīst, ka valsts ietekmīgākās partijas politiskajā vadībā ir ļoti
nopietnas problēmas. Atsevišķi biedri paklusām to atzīst, bet izlēmīgi
rīkoties, izskatās, nav dūšas nevienam. No ērtās personīgā komforta
migas neviens nav gatavs izlīst.
Vai Dombrovskis ir tāds kapteinis kā bija Sandis Ozoliņš?
Pasaules hokeja lielvalstī Latvijā nevienam nav jāpaskaidro, cik svarīgs ir labs kapteinis jebkurai komandai. Viņam ir jābūt spēcīgam līderim, tādam, kas spēj saliedēt komandu dzelzs dūrē, iedvesmot to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei. Pat ja komandā ir vairākas spēcīgas individuālās zvaigznes, bez pārliecinoša kapteiņa komandai nav lielu cerību. Rīgas «Dinamo» bija tāds kapteinis – Sandis Ozoliņš. Vai Latvijas valdības komandai tāds ir? Vai Dombrovskis ir spēcīgs, visus vienojošs līderis, kurš iedvesmo komandu, spēj saliedēt to, cīnīties ar sakostiem zobiem līdz pēdējai sekundei? Tāds, kurš stāv un krīt par katru komandas biedru? Kurš saredz un spēj izraut uzvaru pat šķietami bezcerīgās situācijās? Vai Dombrovskis ir dinamisks motors valdības komandai valstij izšķirīgā brīdī? Nē. Nav.
Salīdzinājums ar hokeja komandas kapteini ir tēlains un emocionāls. Tādēļ labāk būtu apskatīties uz aukstiem un precīziem faktiem. Skaļajos strīdos par Augstākās izglītības reformu ministrs Roberts Ķīlis dusmīgi aizrādīja – mēs par šo problēmu runājam jau kopš 2009. gada. Tātad problēma ir skaidri apzināta jau vismaz trīs gadus, bet kaut kādi mēģinājumi to atrisināt notiek tikai šobrīd! Runa ir par valsts nākotnei izšķirīgu un svarīgu reformu. Tieši tāpat tas ir jautājums par milzīgu naudas summu racionālu, saprātīgu izlietojumu. Trīs garus gadus bijusi bezatbildīga vilcināšanās. Un pat tagad, kad Ķīlis spītīgi mēģina panākt kaut kādu risinājumu, «Vienotības» vadība aicina turpināt «veidot dialogu», kas būtībā nozīmē – turpināt pļāpāt un nerīkoties. Nav šaubu, ka nopietnas reformas jāveic, uzmanīgi konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, speciālistiem. Bet nevar to darīt bezgalīgi, faktiski ar smalko terminu «dialogs ar sabiedrību» noslēpjot politisko neizlēmību un kūtrumu.
«Vienotības» neizlēmības bezgalīgais stāsts
Drausmīgs apliecinājums reformu bezcerīgi lēnajam tempam ir kāds ļoti precīzs fakts. Ir vērts izlasīt tūlīt sekojošās rindas, jo tās ir baisa liecība par Dombrovska kā valdības vadītāja «dinamismu»: «Pašlaik Latvijā ir sešdesmit augstskolu, sešas no tām ir universitātes. Latvija lepojas arī ar lielāko studentu īpatsvaru Eiropā un otro lielāko pasaulē. Taču rezultāti ir neiepriecinoši — zinātņu doktoru skaits ir salīdzinoši mazs, tāpat publikāciju starptautiski recenzējamos izdevumos un reģistrēto patentu skaits ir pieticīgs. Studiju programmas augstskolās dublējas, trūkst kvalificētu pasniedzēju. Valsts un privātais finansējums mēdz pārklāties — līdzās budžeta grupām augstskolas spiestas piedāvāt maksas studijas. (..) Premjerministrs Valdis Dombrovskis jau ir uzdevis izglītības ministram un ekonomikas ministram izstrādāt kopā ar izglītības speciālistiem piedāvājumu strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Kaut arī viedokļi par to īstenošanu ir dažādi, cerīga šķiet gan akadēmisko aprindu pārstāvju, gan valdības vienprātība, ka reformas tiešām ir nepieciešamas.»
Cerīga vienprātība reformu nepieciešamībai .... ?! Cerība ir muļķu pēdējais mierinājums. Diemžēl to jāsaka šo rindu autoram Aivaram Ozoliņam, kurš laikraksta «Dienas» slejās to rakstīja precīzi pirms trīs gadiem – 2009. gada 16. septembrī! (1) Šodien – 2012. gada septembrī reformas joprojām nav notikušas, bet Dombrovska «Vienotība» pamāca Ķīli, lai viņš turpina diskutēt par to, kas ir skaidrs jau sen un izdiskutēts desmitiem reižu. Cik gadi vēl jādiskutē, lai kaut kas beidzot tiktu reformēts?
Miljonu vērtas izgāšanās, izgāšanās un vēlreiz izgāšanās
Līdzīga nepatīkama liecība par nespēju vadīt valdības darbu ir Dombrovska faktiskā izgāšanās ar Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.–2020.gadam. Politiski tā izstrāde bija tieši premjera Dombrovska atbildība. Šobrīd to par neveiksmīgu ir atzinuši virkne nopietnu ekspertu, kurus nevar saukt par destruktīviem opozīcijas klaigātājiem. Plānu ir kritizējuši pat tādi uzmanīgi un korekti speciālisti kā «Ir» apskatnieks Pauls Raudseps (2), «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris (3), ekonomists Gatis Kokins (4), biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja Madara Peipiņa (5). Par politiķu, tātad Dombrovska cilvēku, neveiksmīgo ieguldījumu runā pat sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda, kura pati aktīvi piedalījusies NAP vadības grupā. Valsts attīstībai tik būtiska dokumenta izstrāde, par kuru atbildība jāuzņemas Dombrovskim, ir izrādījusies bāla un nepārliecinoša. Tā ir ļoti slikta ziņa Latvijas nākotnei, jo runa ir burtiski par miljardu investīciju gudru pārdali. Diemžēl jāatzīst, ka tas nav pirmais un vienīgais gadījums, kad «Vienotība» ir rīkojusies ar valsts līdzekļiem, labākajā gadījumā nemākulīgi, sliktākajā – noziedzīgi.
Dombrovskim kā abu pēdējo valdību vadītājam ir jāuzņemas politiska atbildība par vismaz diviem skandaloziem un dārgiem projektiem. Pirmais ir bēdīgi slavenais «radaru» līgums. Šobrīd jau ir atzīts, ka «Vienotības» ministru ciešā pārraudzībā noslēgtais līgums neapdomīgi (?) parakstīts, neievērojot valsts intereses. Sekas – pamatīgas, miljonu vērtas problēmas. Otrs, vēl skandalozāks un valstij daudz dārgāks ir neveiksmīgais «vilcienu» līgums. Arī par to atbildības ķēde noslēdzas tieši pie Valda Dombrovska. Gada pirmajā pusē, kad valdība beidzot aptvēra milzīgos riskus, situāciju atrisināt tika aicināts «Vienotības» biedrs Aigars Štokenbergs. Par spīti kritiķu aizrādījumiem, ka viņš nevarētu būt labākais problēmu risinātājs, «Vienotības» elite to ignorēja. Šobrīd, kā ziņo portāls Pietiek.com, Latvijas pozīcijas ir tuvu katastrofai. Spāņi draud jau 2. oktobrī iesūdzēt Latviju Stokholmas Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur mums jau ir īpaši rūgta pieredze un līdz šim neviens process nav uzvarēts.(6) Arī Štokenberga rīcība tiek raksturota kā savāda un nenopietna. Protams, jāņem vērā, ka tās pagaidām ir neoficiālas ziņas un balstās uz pretējās puses liecībām. Jebkurā gadījumā ir jāsecina, ka Dombrovska vadītā valdība ir tik slikti pārraudzījusi kārtējo miljonu vērto konkursu, valsts kārtējo reizi ir uzkāpusi uz ļoti «plāna ledus».
Gļēvums un cinisms ideālu vietā
Minētie gadījumi ir tikai daži, ļoti skandalozi gadījumi par astronomiskām summām un neaprēķināmu risku valsts nākotnei. Tikpat bīstami ir kaut kas cits – dubultmorāle un vēlētāju krāpšana. «Vienotība» un Dombrovskis izsenis ir skaļi deklarējuši savu godīgumu, atbildību un uzticību tiesiskuma ideāliem. Tā vietā Dombrovskis un viņa partijas vadība ir mierīgi noskatījušies, kā viņu «kasieris» Edgars Jaunups burtiski pumpē simtiem tūkstošu no valsts uzņēmumu kasēm. «Vienotība» ne tikai nespēja sistēmiski novērst šādu iespēju, bet ciniski turpināja pašu kritizēto «veco» partiju praksi. Līdzīgi ar bēdīgi slaveno «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa gadījumu. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kaut gan lielākā daļa partijas biedru labi apzinājās Zaķa apšaubāmo reputāciju. Nopietniem korupcijas pētniekiem, un tādu «Vienotībā» netrūkst, ir labi saprotams ko nozīmē lielas skaidras naudas uzkrājumu summas ietekmīga politiķa deklarācijā. Tādēļ krāpšanās ar PVN Zaķa automašīnas gadījumā bija drīzāk likumsakarība, nevis neveikls, atsevišķs gadījums.
«Ļauno spēku» regulārās uzvaras pār Dombrovski
Protams, var kārtējo reizi norādīt, ka «Vienotības» un Dombrovska kritika ir «ļauno spēku» sazvērestība. Bet vai patiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka iepūtuši miglu labā Dombrovska acīs katru reizi, kad bija izlēmīgi jāuzrauga miljonus vērti līgumi, valsts nākotnei tik svarīgais NAP? Vai tiešām «ļaunie spēki» ir tik vareni, ka spēj noraut rokas bremzi valstij tik svarīgām reformām? Varbūt patiešām kaut kas nav īsti kārtībā ar Dombrovski un viņa tuvāko loku?
Šobrīd ir skaidrs, ka pašreizējā valdība ar Dombrovski ir labākā izvēle no citām, maigi izsakoties, ne tik labām. Bet vai tas dod tiesības ignorēt ļoti smagas, savādas problēmas un kļūdas? Dažādu ekonomisko un politisko kataklizmu dēļ Latvija ir zaudējusi, pēc dažādiem aprēķiniem, 10 – 20 % savu cilvēkresursu. Šobrīd Eiropa ir milzīgu pārmaiņu priekšā, pasaules ekonomiskā un politiskā situācija ir ļoti nestabila. Ekonomisti, demogrāfi un citi speciālisti norāda, ka valsts un nācijas nākotnei izšķirīgām reformām laika palicis kritiski maz. Vai šādā situācijā mēs varam turpināt darboties neizlēmīgi, apšaubāmi? Dinamisku reformu vietā izvēloties apšaubāmas reālpolitikas diktētu «rokas bremzes» neizlēmību?
Šobrīd ir skaidrs, ka neviens nopietni nešūpos ne valdību, ne tās vadītāja Valda Dombrovska krēslu. Tomēr tieši «Vienotības» biedriem gaidāmajā kongresā vajadzētu nopietni un drosmīgi izvērtēt situāciju. Ir vērts atrast atbildi uz jautājumu – kas īsti nav kārtībā ar Dombrovski vai partijas augstāko politisko vadību. Valstij ir vajadzīgs komandas kapteinis, nevis grāmatvedis, kurš aiz cipariem nespēj saredzēt mežu. Piedevām pat šie cipari nav izcili spoži – Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka Latvijā joprojām tērē vairāk, nekā nopelna.(7) Arī aizbraucēju skaits šogad ir krietnas mazpilsētas lielumā.
Avoti:
1. «Diena», Aivars Ozoliņš: Paraugpiedāvājums http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/aivars-ozolins-paraugpiedavajums-688068
2. «Ir». Pauls Raudseps: Izplūst un apaug http://www.ir.lv/2012/8/22/izplust-un-apaug
3. «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris: NAP ir skaisti uzrakstīts, bet nekalpos valsts attīstībai http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435565-nap_ir_skaisti_uzrakstits_bet_nekalpos_valsts_attistibai
4. Ekonomists Gatis Kokins: Nacionālās Attīstības Plāns un tā iespējamie uzlabojumi http://gatis.kokins.com/weblog/2012/09/nap.html
5. «Politika.lv» Madara Peipiņa biedrības «homo ecos:» klimata programmas vadītāja: Tie paši vēži, tikai «zaļākā» maisiņā? http://politika.lv/article/replika-tie-pasi-vezi-tikai-zalaka-maisina
6. «Pietiek»: Spāņi gatavi tiesāties par vilcieniem, Latvijai priekšā kārtējā prāva Stokholmā http://www.pietiek.com/raksti/spani_gatavi_tiesaties_par_vilcieniem,_latvijai_prieksa_karteja_prava_stokholma
7. TVNET. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ozoliņš: Latvija vairāk tērē nekā nopelna http://financenet.tvnet.lv/viedokli/435869-latvija_tere_vairak_neka_nopelna
trešdiena, 2012. gada 14. marts
Konsolidācija.
Nezinu vai esmu pareizi uzrakstījis virsrakstu, bet šoreiz runa ir par samazināšanu, vai kaut ko tamlīdzīgu ko šis vārds nozīmē.
Šoreiz runa būs par visiem labi zināmu tankštelli, kuras nosaukums sākas ar S, bet beidzas ar L.Visiem jau labu laiku zināms ka tankštellēs var nopirkt ne tikai degvielu, bet arī visādus nieciņus, dzērienus un arī ēdienus. Nu tad par to pēdējo tā mazliet sīkāk.
Šī iestāde vienmēr izcēlusies citu vidū ar to ka piedāvāja augstas kvalitātes uzkodas utt.Par to protams nācās arī mazliet vairāk samaksāt, bet ko tur liegties, tas bija to vērts.Tā nu es ar, ļāvos šim kārdinājumam un iegādājos smalku uzkodu ar vēl smalkāku nosaukumu:"Ciabata ar gaļas bumbiņām".Šī maizīte mani uzrunāja kā tāds vellnēns, kas sēž uz pleca, un gaļas bumbiņas atgādina reiz IKEA restorānā baudītās gaļas bumbiņas.Protams par vairāk kā pusotru latu es šo gardumu iegādājos, pārdevēja laipni uzsmaida, piedāvā iegādāties vēl šo to, un pāc dažām minūtēm man pasniedz manis kāroto gardumu.
Ar laimes pilnām acīm, kā Spongebobam,es dodos notiesāt savu gardumu.
Pirmais kodien!
Karsts!!!
Mazliet jāuzgaida.Siekalas rijot sēžu un gaidu.Domas kaut kur tālu prom IKEA restorānā, pie gaļas bumbiņām.
Otrais kodiens!
Mmm!Tā nekas!
Trešais kodiens!
Tiešām tā nekas! Ceturtais piektais, bļin kur gaļas bumbiņas???
Un te nu sākas stāsta īstā vai arī galvenā daļa.
Ļoti apcerēto un domās jau apēsto gaļas bumbiņu vietā, maizītē atradu apšaubāmas izcelsmes gaļas pusbumbiņas, kas galīgi nerosināja apetīti. Tad nu apbēdināts un mazliet izsalcis es secināju, ka Konsolidācija ir skārusi arī šo iestādi.
Tā lūk...
Šoreiz runa būs par visiem labi zināmu tankštelli, kuras nosaukums sākas ar S, bet beidzas ar L.Visiem jau labu laiku zināms ka tankštellēs var nopirkt ne tikai degvielu, bet arī visādus nieciņus, dzērienus un arī ēdienus. Nu tad par to pēdējo tā mazliet sīkāk.
Šī iestāde vienmēr izcēlusies citu vidū ar to ka piedāvāja augstas kvalitātes uzkodas utt.Par to protams nācās arī mazliet vairāk samaksāt, bet ko tur liegties, tas bija to vērts.Tā nu es ar, ļāvos šim kārdinājumam un iegādājos smalku uzkodu ar vēl smalkāku nosaukumu:"Ciabata ar gaļas bumbiņām".Šī maizīte mani uzrunāja kā tāds vellnēns, kas sēž uz pleca, un gaļas bumbiņas atgādina reiz IKEA restorānā baudītās gaļas bumbiņas.Protams par vairāk kā pusotru latu es šo gardumu iegādājos, pārdevēja laipni uzsmaida, piedāvā iegādāties vēl šo to, un pāc dažām minūtēm man pasniedz manis kāroto gardumu.
Ar laimes pilnām acīm, kā Spongebobam,es dodos notiesāt savu gardumu.
Pirmais kodien!
Karsts!!!
Mazliet jāuzgaida.Siekalas rijot sēžu un gaidu.Domas kaut kur tālu prom IKEA restorānā, pie gaļas bumbiņām.
Otrais kodiens!
Mmm!Tā nekas!
Trešais kodiens!
Tiešām tā nekas! Ceturtais piektais, bļin kur gaļas bumbiņas???
Un te nu sākas stāsta īstā vai arī galvenā daļa.
Ļoti apcerēto un domās jau apēsto gaļas bumbiņu vietā, maizītē atradu apšaubāmas izcelsmes gaļas pusbumbiņas, kas galīgi nerosināja apetīti. Tad nu apbēdināts un mazliet izsalcis es secināju, ka Konsolidācija ir skārusi arī šo iestādi.
Tā lūk...
otrdiena, 2012. gada 28. februāris
Man nav ko teikt.
Šodien 29. februāris.Četrus gadus bija jāgaida šī diena.Īsti nav par ko cepties jo šī diena būtu jāpasludina par oficiālu brīvdienu un es arī tā jūtos kā brīvdienā.
Labi šodien viss, jo lietas par kurām man tagad ir ko teikt ir pārāk drūmas tāpēc labāk paklusēšu...
Labi šodien viss, jo lietas par kurām man tagad ir ko teikt ir pārāk drūmas tāpēc labāk paklusēšu...
otrdiena, 2012. gada 3. janvāris
Bojāgājēji...
Jauns gads, bet viss pa vecam.
Šodien atkal, uzsveru vārdu atkal, gandrīz nobraucu gājēju.Dažiem varbūt tas liksies dīvaini, bet man tās gadās gandrīz vai katru dienu. Un nejau tāpēc ka es braucu kā nenormāls, bet tāpēc ka gājēji iet kā nenormāli. Dažreiz pat liekas ka tie nav cilvēki, bet gan lopi, meža lopi, tie kas ar ragiem, vai bez.Un vēl var izsecināt, jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespējamība viņam uzbraukt, bērni un jaunieši ir mazliet piesardzīgāki un mazliet skatās ko dara.
Mans ieteikums būtu tāds, atļaut autovadītājiem notriekt tos gājējus, kas ielu škērso pie sarkanās gaismas... Da nē tas tāds suņa murgs vien ir, bet policijai gan vajadzētu pasekot "visneaizsargātākajam"satiksmes dalībniekam, jo viņam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi...
Padomā. Ja ir ko teikt, neklusē...
Šodien atkal, uzsveru vārdu atkal, gandrīz nobraucu gājēju.Dažiem varbūt tas liksies dīvaini, bet man tās gadās gandrīz vai katru dienu. Un nejau tāpēc ka es braucu kā nenormāls, bet tāpēc ka gājēji iet kā nenormāli. Dažreiz pat liekas ka tie nav cilvēki, bet gan lopi, meža lopi, tie kas ar ragiem, vai bez.Un vēl var izsecināt, jo vecāks cilvēks, jo lielāka iespējamība viņam uzbraukt, bērni un jaunieši ir mazliet piesardzīgāki un mazliet skatās ko dara.
Mans ieteikums būtu tāds, atļaut autovadītājiem notriekt tos gājējus, kas ielu škērso pie sarkanās gaismas... Da nē tas tāds suņa murgs vien ir, bet policijai gan vajadzētu pasekot "visneaizsargātākajam"satiksmes dalībniekam, jo viņam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi...
Padomā. Ja ir ko teikt, neklusē...
otrdiena, 2011. gada 15. novembris
Interesanti.
Sveiki atkal.
Šodien atkal kaut kas interesants, man vismaz tā liekas.
Vienu dienu, nav svarīgi kuru, es izeju laukā izvēdināt galvu. Tā kā Liepājā, Liepāja ir tā pilsēta kur es dzīvoju un par kuru visvairāk būs runāts, vējš pūš diezgan stipri, tad galva vēdinās diezgan labi. Tā esmu nonācis līdz XL Sala bodei un nopērku mazo suliņu padzerties. Tā kā dzīvoju centrā, tad mans mājupceļš ved pa Dzintaru ielu. Tie kas nezin kas ir Dzintaru iela, tad paskaidrošu. Tā ir apmēram pusotru km. gara iela, kura savieno dienvidrietumu rajonu ar pilsētas centru, un tā ir ļoti tuvu jūrai, tāpēc cilvēkiem tur bieži tīk pastaigāties.
Jūs vaicāsiet, kur tad tur problēma?
Problēma ir tajā, ka visas šīs, pusotru km. garās, ielas garumā nav neviena gružkaske vai mizkaste, kā nu kurš to dēvē. Tā nu lūk es ar savu izdzerto sulas tūtiņu gāju un domāju, kur lai to liek...
Padomā! Ja ir ko teikt, neklusē...
Šodien atkal kaut kas interesants, man vismaz tā liekas.
Vienu dienu, nav svarīgi kuru, es izeju laukā izvēdināt galvu. Tā kā Liepājā, Liepāja ir tā pilsēta kur es dzīvoju un par kuru visvairāk būs runāts, vējš pūš diezgan stipri, tad galva vēdinās diezgan labi. Tā esmu nonācis līdz XL Sala bodei un nopērku mazo suliņu padzerties. Tā kā dzīvoju centrā, tad mans mājupceļš ved pa Dzintaru ielu. Tie kas nezin kas ir Dzintaru iela, tad paskaidrošu. Tā ir apmēram pusotru km. gara iela, kura savieno dienvidrietumu rajonu ar pilsētas centru, un tā ir ļoti tuvu jūrai, tāpēc cilvēkiem tur bieži tīk pastaigāties.
Jūs vaicāsiet, kur tad tur problēma?
Problēma ir tajā, ka visas šīs, pusotru km. garās, ielas garumā nav neviena gružkaske vai mizkaste, kā nu kurš to dēvē. Tā nu lūk es ar savu izdzerto sulas tūtiņu gāju un domāju, kur lai to liek...
Padomā! Ja ir ko teikt, neklusē...
Abonēt:
Ziņas (Atom)