Paldies Otto Ozolam.
«Jūrmalgeitas» princips darbojas arī pašreizējā koalīcijā.
«Vienotības» politiķi un viņu atbalstītāji rauc degunu, kad viņus
salīdzina ar «Latvijas ceļu» un Tautas partiju. Tomēr drīz vien lielākā
Andra Šķēles un Valda Dombrovska atšķirība būs tā, ka pēdējam vēl nav
bārdas.
Pagājušā gadsimta nogalē krīzes situācijā sākot vadīt
valsti, Andris Šķēle drastiski sakārtoja valsts budžetu un tika pie
Latvijas glābēja titula. Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis
līdzīgā situācijā izdarīja to pašu. Tomēr, laikam ritot, Šķēles
reputāciju krietni pabojāja viņa savādā kadru atlases loģika. 2006. gadā
atklātībā nonāca noklausīta telefonsaruna, kurā Šķēle rosināja par
Jūrmalas mēra vietnieku izvēlēties «lielāko kretīnu». Toreiz sabiedrību
vairāk pārsteidza augsta politiķa brutālais cinisms, bet priekšlikuma
loģika īpaši netika apspriesta. Izrādās, tāda bija. Vēl trakāk - šo viņa
politisko ekvilibristiku šobrīd jau ar daudz lielāku vērienu izmanto
«tiesiskuma koalīcija».
Protams, tā būtu milzīga nekaunība un netaisnība teikt, ka minētais vadītāju atlases princips būtu attiecināms uz Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Jāšaubās, vai «Vienotības» politiķi pagājušajā gadā apzinājās, cik viņiem būs izdevīgs pašreizējais valsts prezidents. Nu jāsaka, ka viņš ir pilnā mērā attaisnojis «Vienotības» saldākos sapņus un cerības. Šķēles loģika, ieceļot augstos amatos dažādu kalibru «kretīnus», varētu būt vienkārša - kamēr viņi regulāri savāra kārtējo muļķīgo skandālu, sabiedrība uztraucas un aktīvi «cepas», tikmēr īstie darboņi klusi sakārto sev nepieciešamās shēmas. Perfekts «dūmu aizsegs» politiskajām kombinācijām.
Kā Bērziņš kļuva izdevīgs «tiesiskuma koalīcijai»?
Valsts prezidents Andris Bērziņš izrādījies īsts meistars sabiedrības uzmanības novēršanā. Jau kopš ievēlēšanas Bērziņš mēģina pārliecināt cilvēkus, ka viņa Latvijas apstākļiem astronomiskā pensija ir nopelnīta godīgā un grūtā darbā. Tas samulsinājis citus pensionārus, jo izrādās, ka viņu darbs ir bijis daudzas reizes mazāk grūts vai godīgs. Piemēram, pensionēts ārsts, kurš glābis un ārstējis neskaitāmus cilvēkus, nav pelnījis kaut vai nieka trešo daļu no pensionāra Andra Bērziņa godīgās pensijas. Izcilus, pensionētus skolotājus, kuri devuši lielisku izglītību simtiem bērnu, labāk nepieminēt.
Vēl Bērziņš krietni samulsinājis lauku tūrisma pārstāvjus. Godīgā, sekmīgā baņķiera Andra Bērziņa radinieki pamanījušies tikt pie Lauku atbalsta dienesta gandrīz 180 tūkstošiem latu. Bet bizness šoreiz nav sekmējies. Kaut kā nav sanācis. Nauda ir iztērēta, ieguldīta ar vērienu, bet tūristi spītīgi izvairījušies no viņu «aktīvās atpūtas kompleksa». Tas bija ļoti interesants stāsts, Latvijā un pārējā galaktikā visi tam, protams, ticēja. Jo tā būtu milzu nekaunība apšaubīt godavīra teikto. Bērziņš nekad un nekādos apstākļos neatļautos tādu cūcību kā uzskatīt cilvēkus par pēdējiem muļķiem, kuriem var melot, acīs skatoties.
Ķeroties pie saviem tiešajiem valsts prezidenta pienākumiem, Bērziņam arī ik pa brīdim gadījās lielāki un mazāki misēkļi - gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Sākot ar savādo uzvedību valdības veidošanas laikā, svārstīšanos referenduma laikā, valstu nosaukumu sajaukšanu, uzņemot augstus viesus, un kļūmju saraksts ar to vēl nav galā. Par to tik bieži rakstīts, ka cilvēki jau sāka pārstāt brīnīties. Cik ilgi var uztraukties - kā ir, tā ir. Pēdējā laikā tas mazliet bija apnicis pat pašam Bērziņam, TV raidījumā «Nekā personīga» nīgri izmetot frāzi par «tantēm», kas viņam nemitīgi jautā par to pensiju.
Valsts prezidents godīgi atzīst - mums nav skaidra saprašana
Situācija kļuva bīstama «tiesiskuma koalīcijai». Ja Bērziņš pārtrauktu kairināt sabiedrības uzmanības nervus, tad cilvēki sāktu pievērst nevajadzīgi lielu uzmanību «Vienotībai» un pārējām varas partijām. Pēdējā mirklī Bērziņš tomēr pratās un izspēlēja kārtējo stiķi. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka netic nabadzībai Latvijā. Prezidents spītīgi paziņoja, ka netic ne žurnālistu, ne starptautisko institūciju, tai skaitā Eiropas Savienības skrupulozajiem pētījumiem. Vēl vairāk, Bērziņš paziņoja, ka mums vispār ar saprašanu nav kārtībā. TV3 raidījumam «Nekā personīga» viņš teica: «Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.»
Pavadījis vairāk nekā gadu prezidenta amatā, vēl pirms tam ilgus gadus esot cieši saistīts ar augstāko politisko eliti, viņš vaļsirdīgi atzīst patieso situāciju valstī ar iedzīvotāju labklājības statistiku: «Nu tas mums ir jāizdara, savādāk mēs īsti... Mēs nevaram. Mēs plānojam pilnīgi nu griestos to lietu.» Protams, tāda runāšana satrieca visādi citādi apbrīnojami pacietīgos un pieklājīgos Latvijas pilsoņus. Prezidenta teiktais izraisīja milzīgu sašutuma vētru dažādos interneta sociālajos tīklos. Daudzi pievienojās aicinājumam padzīt Bērziņu no amata. Tikai…
Saskaņā ar Satversmes 51. pantu to var izdarīt vienīgi Saeimas deputāti. Likuma noteiktā kārtība ir šāda: «Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts prezidentu.» Tātad to nevar izdarīt pat valdošā koalīcija, pat ja to gribētu. Bet jāšaubās, vai viņiem tas būtu izdevīgi. Tādā gadījumā pazustu tik izdevīgais «dūmu aizsegs», aiz kura slēpjoties var nodarboties ar tām pašām bēdīgi slavenajām Tautas partijas iecienītajām mahinācijām ar valsts līdzekļiem.
Šogad valdošā koalīcija ir atgriezusies pie ciniskās vēlētāju uzpirkšanas prakses, kas taupības gados bija uz īsu brīdi ierobežota. LTV raidījums «De facto» ziņo, ka šā gada budžetā koalīcija atkal ieplānojusi lieku miljonu, ko partijas brālīgi sadalīs dažādiem saviem vēlētājiem tīkamiem projektiem. Būtībā deputāti par valsts budžeta līdzekļiem pirks vēlētāju atbalstu, tēlos labos Ziemassvētku vecīšus par svešu naudu. Protams, «De facto» aptaujātie deputāti noliedz šādu vienošanos, bet visas pazīmes liecina, ka tā tomēr plānots darīt. Kad bija runa par atbalstu demogrāfijai, tad «Vienotība» stāvēja kā mūris par «budžeta disciplīnas rāmi». Bet tagad pēkšņi šis rāmis kā uz burvju mājienu tapis atvērts dažādiem deputātu ierosinājumiem. Pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un vēlētāju sirdis kaut kā jāsasilda. Kāpēc gan to neizdarīt uz valsts budžeta rēķina? Tas ir - uz visu nodokļu maksātāju rēķina.
Aicinājumi «cirst» un īsta izciršana
Protams, šādā rīcība kādam varētu likties neglīta. Tomēr prezidents Andris Bērziņš kārtējo reizi ir krietni izlīdzējis, novēršot pārlieku sabiedrības uzmanību no valdošo partiju apšaubāmas rīcības. «Tiesiskuma» koalīcija nekautrējoties izmanto Andra Šķēles un Tautas partijas «gaišākās» idejas. Tā nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad «Vienotība» burtiski atkārto Tautas partijas politiskās ekvilibristikas negodīgos trikus. Šobrīd daži žurnālisti rauc degunu, ka atsevišķos izdevumos aizdomīgi bieži parādījušās saldas intervijas ar pieredzējušo politiķi Andri Ameriku. No ekspertu īsas atmiņas ir pagaisis cits «neparasts» gadījums, kad tieši pirms pagājušā gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām pavisam «nejauši» uz žurnāla «Pastaiga» septembra numura vāka nonāca «Vienotības» līderes Solivitas Āboltiņas foto. Tikpat savādā kārtā žurnāls reklamējās par valstij piederošās Hipotēku bankas grupas dalībnieka «Hipo Fondi» naudu. Būtībā tas bija mazliet modificēts bēdīgi slavenās «pozitīvisma kampaņas» recidīvs. Tikai «Vienotība» nav sariebusi «kvaukšķiem» no «gaišajiem» medijiem, tādēļ liela brēka neizcēlās.
Tāpēc tauta sociālajos tīklos var līdz aizsmakumam saukt «cērt Bērziņu», tikmēr politiskā elite turpinās darīt to, ko darījuši vienmēr, - nekautrējoties «izcirtīs» nabaga naivos vēlētājus un pie reizes demokrātiju arī. Vai kāds var tam beidzot pielikt treknu punktu? Var. Kādas lielas partijas biedriem jau vistuvākajā laikā būs iespēja atklāti izrunāt ar saviem līderiem - vai patiešām tas ir pareizais virziens, kurā iet? Tautas partija īsi pirms sava norieta to nespēja, kongresā Dailes teātrī tālāk par dārdošām ovācijām līderim netika.
Protams, tā būtu milzīga nekaunība un netaisnība teikt, ka minētais vadītāju atlases princips būtu attiecināms uz Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Jāšaubās, vai «Vienotības» politiķi pagājušajā gadā apzinājās, cik viņiem būs izdevīgs pašreizējais valsts prezidents. Nu jāsaka, ka viņš ir pilnā mērā attaisnojis «Vienotības» saldākos sapņus un cerības. Šķēles loģika, ieceļot augstos amatos dažādu kalibru «kretīnus», varētu būt vienkārša - kamēr viņi regulāri savāra kārtējo muļķīgo skandālu, sabiedrība uztraucas un aktīvi «cepas», tikmēr īstie darboņi klusi sakārto sev nepieciešamās shēmas. Perfekts «dūmu aizsegs» politiskajām kombinācijām.
Kā Bērziņš kļuva izdevīgs «tiesiskuma koalīcijai»?
Valsts prezidents Andris Bērziņš izrādījies īsts meistars sabiedrības uzmanības novēršanā. Jau kopš ievēlēšanas Bērziņš mēģina pārliecināt cilvēkus, ka viņa Latvijas apstākļiem astronomiskā pensija ir nopelnīta godīgā un grūtā darbā. Tas samulsinājis citus pensionārus, jo izrādās, ka viņu darbs ir bijis daudzas reizes mazāk grūts vai godīgs. Piemēram, pensionēts ārsts, kurš glābis un ārstējis neskaitāmus cilvēkus, nav pelnījis kaut vai nieka trešo daļu no pensionāra Andra Bērziņa godīgās pensijas. Izcilus, pensionētus skolotājus, kuri devuši lielisku izglītību simtiem bērnu, labāk nepieminēt.
Vēl Bērziņš krietni samulsinājis lauku tūrisma pārstāvjus. Godīgā, sekmīgā baņķiera Andra Bērziņa radinieki pamanījušies tikt pie Lauku atbalsta dienesta gandrīz 180 tūkstošiem latu. Bet bizness šoreiz nav sekmējies. Kaut kā nav sanācis. Nauda ir iztērēta, ieguldīta ar vērienu, bet tūristi spītīgi izvairījušies no viņu «aktīvās atpūtas kompleksa». Tas bija ļoti interesants stāsts, Latvijā un pārējā galaktikā visi tam, protams, ticēja. Jo tā būtu milzu nekaunība apšaubīt godavīra teikto. Bērziņš nekad un nekādos apstākļos neatļautos tādu cūcību kā uzskatīt cilvēkus par pēdējiem muļķiem, kuriem var melot, acīs skatoties.
Ķeroties pie saviem tiešajiem valsts prezidenta pienākumiem, Bērziņam arī ik pa brīdim gadījās lielāki un mazāki misēkļi - gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Sākot ar savādo uzvedību valdības veidošanas laikā, svārstīšanos referenduma laikā, valstu nosaukumu sajaukšanu, uzņemot augstus viesus, un kļūmju saraksts ar to vēl nav galā. Par to tik bieži rakstīts, ka cilvēki jau sāka pārstāt brīnīties. Cik ilgi var uztraukties - kā ir, tā ir. Pēdējā laikā tas mazliet bija apnicis pat pašam Bērziņam, TV raidījumā «Nekā personīga» nīgri izmetot frāzi par «tantēm», kas viņam nemitīgi jautā par to pensiju.
Valsts prezidents godīgi atzīst - mums nav skaidra saprašana
Situācija kļuva bīstama «tiesiskuma koalīcijai». Ja Bērziņš pārtrauktu kairināt sabiedrības uzmanības nervus, tad cilvēki sāktu pievērst nevajadzīgi lielu uzmanību «Vienotībai» un pārējām varas partijām. Pēdējā mirklī Bērziņš tomēr pratās un izspēlēja kārtējo stiķi. Pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka netic nabadzībai Latvijā. Prezidents spītīgi paziņoja, ka netic ne žurnālistu, ne starptautisko institūciju, tai skaitā Eiropas Savienības skrupulozajiem pētījumiem. Vēl vairāk, Bērziņš paziņoja, ka mums vispār ar saprašanu nav kārtībā. TV3 raidījumam «Nekā personīga» viņš teica: «Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.»
Pavadījis vairāk nekā gadu prezidenta amatā, vēl pirms tam ilgus gadus esot cieši saistīts ar augstāko politisko eliti, viņš vaļsirdīgi atzīst patieso situāciju valstī ar iedzīvotāju labklājības statistiku: «Nu tas mums ir jāizdara, savādāk mēs īsti... Mēs nevaram. Mēs plānojam pilnīgi nu griestos to lietu.» Protams, tāda runāšana satrieca visādi citādi apbrīnojami pacietīgos un pieklājīgos Latvijas pilsoņus. Prezidenta teiktais izraisīja milzīgu sašutuma vētru dažādos interneta sociālajos tīklos. Daudzi pievienojās aicinājumam padzīt Bērziņu no amata. Tikai…
Saskaņā ar Satversmes 51. pantu to var izdarīt vienīgi Saeimas deputāti. Likuma noteiktā kārtība ir šāda: «Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var nolemt atlaist Valsts prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēl jaunu Valsts prezidentu.» Tātad to nevar izdarīt pat valdošā koalīcija, pat ja to gribētu. Bet jāšaubās, vai viņiem tas būtu izdevīgi. Tādā gadījumā pazustu tik izdevīgais «dūmu aizsegs», aiz kura slēpjoties var nodarboties ar tām pašām bēdīgi slavenajām Tautas partijas iecienītajām mahinācijām ar valsts līdzekļiem.
Šogad valdošā koalīcija ir atgriezusies pie ciniskās vēlētāju uzpirkšanas prakses, kas taupības gados bija uz īsu brīdi ierobežota. LTV raidījums «De facto» ziņo, ka šā gada budžetā koalīcija atkal ieplānojusi lieku miljonu, ko partijas brālīgi sadalīs dažādiem saviem vēlētājiem tīkamiem projektiem. Būtībā deputāti par valsts budžeta līdzekļiem pirks vēlētāju atbalstu, tēlos labos Ziemassvētku vecīšus par svešu naudu. Protams, «De facto» aptaujātie deputāti noliedz šādu vienošanos, bet visas pazīmes liecina, ka tā tomēr plānots darīt. Kad bija runa par atbalstu demogrāfijai, tad «Vienotība» stāvēja kā mūris par «budžeta disciplīnas rāmi». Bet tagad pēkšņi šis rāmis kā uz burvju mājienu tapis atvērts dažādiem deputātu ierosinājumiem. Pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem, un vēlētāju sirdis kaut kā jāsasilda. Kāpēc gan to neizdarīt uz valsts budžeta rēķina? Tas ir - uz visu nodokļu maksātāju rēķina.
Aicinājumi «cirst» un īsta izciršana
Protams, šādā rīcība kādam varētu likties neglīta. Tomēr prezidents Andris Bērziņš kārtējo reizi ir krietni izlīdzējis, novēršot pārlieku sabiedrības uzmanību no valdošo partiju apšaubāmas rīcības. «Tiesiskuma» koalīcija nekautrējoties izmanto Andra Šķēles un Tautas partijas «gaišākās» idejas. Tā nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad «Vienotība» burtiski atkārto Tautas partijas politiskās ekvilibristikas negodīgos trikus. Šobrīd daži žurnālisti rauc degunu, ka atsevišķos izdevumos aizdomīgi bieži parādījušās saldas intervijas ar pieredzējušo politiķi Andri Ameriku. No ekspertu īsas atmiņas ir pagaisis cits «neparasts» gadījums, kad tieši pirms pagājušā gada Saeimas ārkārtas vēlēšanām pavisam «nejauši» uz žurnāla «Pastaiga» septembra numura vāka nonāca «Vienotības» līderes Solivitas Āboltiņas foto. Tikpat savādā kārtā žurnāls reklamējās par valstij piederošās Hipotēku bankas grupas dalībnieka «Hipo Fondi» naudu. Būtībā tas bija mazliet modificēts bēdīgi slavenās «pozitīvisma kampaņas» recidīvs. Tikai «Vienotība» nav sariebusi «kvaukšķiem» no «gaišajiem» medijiem, tādēļ liela brēka neizcēlās.
Tāpēc tauta sociālajos tīklos var līdz aizsmakumam saukt «cērt Bērziņu», tikmēr politiskā elite turpinās darīt to, ko darījuši vienmēr, - nekautrējoties «izcirtīs» nabaga naivos vēlētājus un pie reizes demokrātiju arī. Vai kāds var tam beidzot pielikt treknu punktu? Var. Kādas lielas partijas biedriem jau vistuvākajā laikā būs iespēja atklāti izrunāt ar saviem līderiem - vai patiešām tas ir pareizais virziens, kurā iet? Tautas partija īsi pirms sava norieta to nespēja, kongresā Dailes teātrī tālāk par dārdošām ovācijām līderim netika.
